ceturtdiena, 2012. gada 24. maijs

Mans pirmais grafiks.

Tāds, lūk izskatījas mans pirmais grafiks. Teikšu atklāti, man ļoti iepatikās temperaturas mērišanas process. Katru ritu modinātājs skanēja vienā un tajā pašā laikā, es pusaizvērtām acīm ņēmu savu digitālo termometru un mērīju temperatūru. Tas aizņēma kādas 30s. Kā var redzēt man temperatūra īpaši nelēkāja (likās pat garlaicīgs grafiks), tāpec nebija grūti atcerēties rīta temperatūru un dienas gaitā to atzīmēt fertilityfriend lapā.
Ko no šī grafika var secināt? 8. un 9. dienā man sāka paradīties auglīgie izdalījumi, kas liecina par ovulācijas tuvošanos. 11. cikla dienā man bija ovulācija, kas nu galīgi neatbilda standarta kalendāra noteiktajai dienai. Atzimēšu, ka 10. dienā man likās, ka redzēju tādus kā rozā izdalījumus uz apakšveļas. Man likās, ka varbūt izlikas, jo tā nekad nav bijis, bet jebkurā gadijumā atzīmēju to grafikā.
Un tagad sākās. 5. februāra vakarā man atkal likās, ka redzu kaut ko sarkanīgu/brūganu uz apakšveļas. Protams, prātā ienāca, ka tā varētu būt ieligzdošanās pazīmē, bet lielu uzmanību tam nepievērsu, jo padomāju - ja nu atkal man rādās? Nākamā diena - pirmdiena. Pēc aktīvas pastaigašanas nu jau bez šaubām redzu tādas pašas krāsas izdalijumus, nu jau lielākā daudzumā. Satraucos. Tajā pašā trešdienā sarunāju vizīti pie ginekoloģes. Lidz trešdienai smērēšanās turpinājās, nu jau bija vajadzīgs ikdienas ieliktnītis, lai nesmērējas biksītes.
Trešdiena. Ginekoloģe mani apskata, bet neko konkrētu nevar pateikt. Dod nosutijumu uz HCG analīzēm un liek atkal atnākt 2. martā uz USG. Izdalījumi turpinās, es jau salasījos par dzemdes vēzi vai labākajā gadijumā hormonu disbalansu, un jau samierinājos, ka jebkurā gadījumā censonēšana būs jātliek uz laiciņu. Draugs man atkārtoja, ka tā noteikti ir grūtniecība, lai eju uztaisīt asins analīzes, ko es izdarīju vienu nedēļu pēc vizītes pie ginekoloģes. Rezultāts bija jāgaida līdz nākamajai dienai. Pēc tiem gāju ar neticību, bet tad atvēru aploksni un ieraudzīju, ka mans HCG cipars ir 102. Es biju pilnīgā šokā un momentāli man sāka vilkt vēderu, muguras lejasdaļu, kā tas nereti notiek grūtniecības laikā. Jocīgi, jo pirms tam neko tādu nejutu... Piezvanīju tai pašai ginekoloģei, viņa teica uztaisīt atkārtotas analīzes un pēc dažām dienām ierasties pie viņas. Jautāju viņai, ka smerešanas laikam ir slikta zīme? Viņa atbildeja - jā, ir. Es, protams, satraukta, vēlāk atbrauc draugs un izlemj manā vietā piezvanit citai ginekoloģei, varbūt varēs ko sakarīgāku pateikt. Tai pirmais jautājums bija par manu asinsgrupi. A-? Esot steidzigi jabrauc uz slimnicu, kur ir jaiedod pote, lai nerodas antivielas (??) asinīs. Un tā sākās mana biežā ciemošanās slimnīcā...

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru