Tajā pašā dienā sēžu pie vakariņu galda, jūtu, ka paliek slikti, apkārtēji saka, ka esmu palikusi ļoti bāla. Nespēju skatities uz ēdienu un aizskrienu uz WC vemt. Eju atgulties un sāk nežēlīgi sāpēt vienā pusē vēdera lejasdaļā. Sāpes ir neizturamas. Ar draugu izlemjam doties atkal uz slimnīcu. Ir apmēram 11 vakarāa. Cilvēku nav daudz, bet dakteris ir aizņemts. Tā sāpēs nosēdēju kadas 2 h, un nebiju es vienīgā, kas tur mocījās. Vēlāk man piedāvāja atgulties kabinetā. Joprojām ļoti sāpēja, bet drīz vien pie manis pienāca dakteris. Es viņu jau no tāluma redzēju no rīta, laikam tieši maiņa notika, un arī vinš mani atcerējās, nebija daudz man jāskaidro. Iztaustīja vēderu un drīz vien aizveda uz USG telpu. Joprojām neko nevar redzēt. Esot kaut kāds šķidrums kaut kur, bet tas var neko nenozīmēt. Izlēma mani slimnīcā nepaturēt (paldies Dievam!) un aizsūtīja mājās, sakot, ja sāpes pastiprinās un turpinās, atkal braukt uz slimnīcu. Bet jāatgriežas, kā jau tik no rita norunāts, - parīt.
Atgriezos mājās, joprojām ar sāpēm. Izrakstija man pretspaju lidzekli, bet vaļā aptieku neatradu. Visu nakti nomocījos ar reiboņiem un sāpēm, līdz draugs no rīta aizgāja uz aptieku un nopirka gan pretsāpju līdzekli, gan pret sliktu dūšu. Sāpes driz vien pazuda, slikta dūša arī. Izgulējos, asiņošana turpinājās, bet vāja.
Nākamās dienas vakarā atgriežos slimnīcā, cilvēku ļoti daudz. Nododu analīzes un eju staigāt divas stundas pā āru, jo agrāk mani tapat neiesauks. Atgriežos, nosēžu varbūt vēl divas stundas un saņemu rezultātus - HCG 50. Daktere priecājas un es arī, jo beidzot viss ir beidzies. Tatad notika SA, bet viss pats iztirijās, cipars labi krīt. Man lika atgriezties pēc nedeļas uz USG, vai viss labi iztirijies. Viss bija beidzies, nemaz īsti nesākoties. Tikai joprojām nezinu - vai man bija ĀG, kas pati par sevi beidzās?
Atgriezos mājās, joprojām ar sāpēm. Izrakstija man pretspaju lidzekli, bet vaļā aptieku neatradu. Visu nakti nomocījos ar reiboņiem un sāpēm, līdz draugs no rīta aizgāja uz aptieku un nopirka gan pretsāpju līdzekli, gan pret sliktu dūšu. Sāpes driz vien pazuda, slikta dūša arī. Izgulējos, asiņošana turpinājās, bet vāja.
Nākamās dienas vakarā atgriežos slimnīcā, cilvēku ļoti daudz. Nododu analīzes un eju staigāt divas stundas pā āru, jo agrāk mani tapat neiesauks. Atgriežos, nosēžu varbūt vēl divas stundas un saņemu rezultātus - HCG 50. Daktere priecājas un es arī, jo beidzot viss ir beidzies. Tatad notika SA, bet viss pats iztirijās, cipars labi krīt. Man lika atgriezties pēc nedeļas uz USG, vai viss labi iztirijies. Viss bija beidzies, nemaz īsti nesākoties. Tikai joprojām nezinu - vai man bija ĀG, kas pati par sevi beidzās?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru